Sv. Jāņa Nepomuka stabveida kapela – viens no svarīgākajiem Traķu pilsētas akcentiem. Šī 14 metru augstā stabveida kapela ir ierīkota pašā Traķu pilsētas sirdī, Karaīmu un Vītauta ielas krustojumā, bijušā Rātslaukuma centrā. Rakstu avoti liecina, ka jau XVII gs. vidū šeit atradusies mūra kolonna ar statuju.
Klasicisma stila stabveida kapela ar zvejnieku un pie ūdeņiem esošo pilsētu aizbildņa statuju Traķu novada iedzīvotājiem ir svarīgs un godājams simbols.Pēc 1863. gada sacelšanās cara vara izdeva rīkojumu nogāzt skulptūru un piedāvāja par to diezgan lielu naudas summu. Stāsta, ka vietējie iedzīvotāji pretojās un nepiekrita izpildīt cara rīkojumu. Tomēr kāds slaists, paņēmis cirvi, bijis gatavs nogāzt skulptūru, bet nokritis no kāpnēm un salauzis kāju. Traķu policijas priekšniekam nācās izsaukt kazakus, kuri nogāza svētā skulptūru.
1935. gadā stabveida kapelā tika novietota jauna Sv. Jāņa Nepomuka skulptūra, kuru izveidoja Viļņas skulptors Stanislavs Horns-Poplavskis (Stanislovas Hornas–Poplavskis).Pēckara gados tā atkal bija apdraudēta. Šoreiz centīgie ateisti koka Nepomuku izņēma no stabveida kapelas un iemeta ezerā! Par to uzzināja Traķu muzeja darbinieki, izvilka skulptūru no ezera dzīlēm un glabāja to muzeja fondos. Svētā statujas vietā uz kolonnas tika uzstādīti četri pulksteņi, taču drīz vien tie sabojājās – sāka rādīt atšķirīgu laiku.
Šodien kapelā atrodas restaurēta Sv. Jāņa Nepomuka skulptūra. 1990. gadā Traķu pilsētas aizbildņa skulptūra ar godu tika novietota savā sākotnējā vietā.
Leģendas liecina
Par Sv. Jāņa Nepomuka stabveida kapelu klīst daudzas leģendas. Viena no tām vēsta, ka XVIII gs. Užutraķa muižas īpašniekam Laurīnam Odinecam (Laurynas Odinecas) peldoties Galves ezerā, pēkšņi sacēlusies spēcīga vētra, un viņš sācis slīkt. Atcerējies par Sv. Nepomuku, muižnieks sācis no visas sirds lūgties un lūgt viņa aizbildniecību. Pēkšņi vētra norimusi – tik pat pēkšņi, kā sākusies, bet izglābtais Odinecs, pateikdamies svētajam par žēlastību, uzstādīja viņam veltītu skulptūru Tirgus laukumā.
Cita leģenda vēsta, ka, cara varai izņemot statuju no stabveida kapelas, vietējie iedzīvotāji neaprakstāmi noskumuši. Sākuši ticēt, ka katru pavasari Galves ezers paņems pa vienai cilvēka dzīvībai, ja Sv. Nepomuks neatgriezīsies savā vietā. Laika gaitā šis stāsts nedaudz mainījās – runāja, ka ezers ziemā neaizsalst, bet pavasarī ledus nekūst tik ilgi, līdz nesaņem ziedojumu.
Sv. Jāņa Nepomuka dzīve
Jānis Nepomuks dzimis 1340. gadā Čehijā, netālu no Prāgas esošā mazā pilsētiņā Pomukā (tagad Nepomukā), pieaudzis viņš studēja teoloģiju un kanoniskās tiesības Prāgas un Padujas Universitātē.
Būdams 40 gadus vecs, Nepomuks tika iesvētīts par priesteri, vēlāk iecelts par Prāgas Sv. Vita katedrāles kanoniķi, t. i., augstāko katoļu garīdznieku, kapitula locekli. Čehijas karaļa Vāclava IV Luksemburga sieva Joana gāja pie bikts tikai pie šī priestera. Stāsta, ka karalis Vāclavs, turot sievu aizdomās par neuzticību, mēģinājis piespiest Jāni Nepomuku atklāt sievas grēksūdzes noslēpumu. Taču priesteris neklausījis un neatklājis, tādējādi izraisot karaļa dusmas.
Drīz pēc tam karalistē radās strīds par baznīcas ietekmi uz valsti. Nepomuks aizstāvēja Prāgas arhibīskapa Jāņa Jenšteina pārākumu pār karali Vāclavu IV, šādā veidā vēl vairāk viņu sadusmojot. Karalis lika Jāni Nepomuku apcietināt, nopratināt, mocīt un nogalināt. Uzskata, ka 1393. gada 19. marta naktī viņu sasēja un no arkveida Kārļa tilta Prāgā iemeta Vltavas upē. Tāpēc svēto uzskata par tiltu aizbildni un sargātāju no ūdensnelaimēm.
Laika gaitā viņu sāka godināt kā mocekli, grēksūdzes noslēpuma aizstāvi. 1721. gadā pāvests Inocents XIII pasludināja Jāni Nepomuku par svētīgo, bet 1729. gadā pāvests Benedikts XIII viņu kanonizēja, t. i., pasludināja par svēto.
Traķu aizbildnis
No Čehijas Sv. Jāņa Nepomuka kultu jau tālajā XVIII gs. otrajā pusē uz tā laikā Lietuvas-Polijas valsti atnesa jezuīti. Viņa vārds drīz vien kļuva pazīstams un tika plaši godināts. Interesanti, ka tajā laikā valdošais Augusts II Sv. Jāni Nepomuku – blakus Sv. Stanislavam un Sv. Kazimiram – iecēla par valsts patronu, t. i., valsts aizbildni un aizstāvi. Svētā vārdā tika nodibināta brālība Viļņā, iesvētītas vairāku ciemu baznīcas, un ezeriem nosētajā Utenas novadā sastopamas viņam veltītas kapelas. Vienkāršā tauta viņu bieži sauc par Jānīti (Jonelis).
Sv. Jāņa Nepomuka diena tiek svinēta 16. maijā. Viņš uzskatāms par Čehijas, priesteru, upju transporta darbinieku, plostnieku, zvejnieku, dzirnavnieku, jūrnieku un tiltu aizbildni, kas sargā no plūdiem un citām ūdensnelaimēm. Tic, ka Sv. Nepomuks glābj slīkstošos un visus nepatiesi apsūdzētos vai notiesātos.1935. gadā svētais tika pasludināts par Traķu pilsētas aizbildni.
Mākslā Sv. Nepomuks parasti tiek attēlots ar baltu komžu vai ročeti mugurā, t. i., platu baltu liturģisko apģērbu līdz celim, ko valkāja tikai augstākie garīdznieki: prelāti, bīskapi un kanoniķi. Bieži rokās viņš tur grāmatu, krucifiksu vai palmas zaru, kas kristiešiem simbolizē moceklību, gara uzvaru pār ķermeni vai paradīzi. Vēl viens unikāls Sv. Jāņa Nepomuka atribūts mākslā – nimbs jeb oreols ar piecām zvaigznēm. Tā ir pazīme, kas norāda uz leģendu, jo stāsta, ka, svēto nometot no tilta, Vltavas upē iemirdzējušās zvaigznes.
